Skip to main content
 
 

Valsts Policijai uzspļaut Komunistiskā genocīda upuru piemiņai (papildināts ar karoga uzvilkšanas video plkst. 19:44)

Šodiena daudzu Latvijas ģimeņu kalendārā iezīmējama ar melnu datumu. Šodien ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Taču pilnīgi vienaldzīgas šo upuru ciešanas šķiet ir mūsu Valsts Policijai. Nu vismaz Ogrē noteikti. Šādas piemiņas dienas, kad visā Latvijā jāizkar valsts karogs sēru noformējumā pat ir divas gadā. Taču VP Ogres nodaļa konsekventi ignorē šo Latvijas vēsturē tik ļoti traģisko notikumu piemiņu.Šodien ir viena no šīm dienām. 25. marts. Un, kā redzams video, nekāda karoga pie VP ēkas Ogrē nav. Pie pretējām mājām gan tas ir izkārts, kā pienākas - sēru noformējumā. Neskatoties uz to, ka video tika ievietots arī acgarni.com sociālā tīkla Facebook kontā, nekāda reakcija no VP sagaidīta netika.Nolēmām ietvītot VP tviterkontā. Nu jau pagājis vairāk par stundu, bet atbildes nav nekādas. Arī pats karogs joprojām nav izkārts. Skumji. Taču vissāpīgāk ir apzināties, ka šis pats Ogres iecirknis ignorē šo piemiņas dienu nu jau sistemātiski. Taisnības labad gan jāatzīst, ka ir biju […]

Lasīt tālāk

Pārdomas par filmu ''Nameja gredzens'' (video)

Radās izdevība noskatīties šo gara darbu. Un te nu jāsaka - ir viela pārdomām. Protams, ka A.Grauba pirms pirmizrādes medijiem deklarēja, ka kinolentei nav nekāda sakara ar reālo vēsturi. Šis pats teikums būtu nepieciešams arī pašas filmas sākumā. Tanī pat laikā filma sākas ar tā brīža vēstures situācijas skaidrojumu. Un ņemot vērā, ka kinolente pamatā ir paredzēta rādīšanai ārpus Latvijas robežām, tad pieļauju, ka daudzi to uztvers kā ''vēsturisku filmu''. Lai gan arī te pat mūsu zemē pietiks tādu, kas šo mākslas darbu identificēs kā vēsturi. Ja autors vēlējās radīt vienkāršu sāgu, tad tas viss ir teicami, bet nevajadzēja izmantot reālo tā laika personāžu vārdus, un ''lemt'' tiem likteņus, par kuriem pat pašai vēsturei nav īpašas skaidrības. Tā piemēram Viesturs vēl neskaitījās karalis, bet gan zemgaļu virsaitis. Nameju par ''Zemgales karali'' dēvēja Svētās Romas ieceltais Rīgas un Zemgales bīskaps, un vēlāk arī Livonijas Ord […]

Lasīt tālāk

Vai Latvijas valsts ir nobijusies no Anša Ataola Bērziņa?

Šodien pēcpusdienā medijos parādījās ziņa, ka viens no visu laiku ''bīstamākajiem'' Latvijas valsts ienaidniekiem Ansis Ataols Bērziņš beidzot tiks attransportēts atpakaļ uz dzimteni un valsts varēs ar pienākošos bardzību ķerties pie ''noziedznieka un bīstamā recidīvista'' sodīšanas. Spriežot pēc medijos minētā bīstamo ''noziedznieku'' bija plānots atgādāt ar lidmašīnas reisu, kurš lidostā ierastos plkst. 22:40.''2009. gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņu krimināllietā notiesātais Ansis Ataols Bērziņš, kurš pērn tika aizturēts Čehijā, iespējams, šodien plkst.22.40 tiks nogādāts Latvijā ar lidmašīnas reisu no Prāgas, liecina informācija Bērziņa sociālā tīkla "Facebook" profilā, kurā jau agrāk sniegtas ziņas par viņa gaitām.''Mūsuprāt, ne jau nu pats Ansis raksta šo informāciju savā vārdā nosauktajā FB profilā. Taču loģiski būtu secināt, ka to dara kāds no viņam tuvajiem cilvēkiem. Līdz ar to ir skaidr […]

Lasīt tālāk

Visi gali... čekas maisos?

Rīgas rajona tiesa atjaunojusi izskatīto pārbaudes lietu par Ivara Godmaņa sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK), informēja tiesā. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad nav izdevies noskaidrot lietas atrašanās vietu. Kā gan tā sanāk, ka tādas lietas ņem un nozūd? Kurš tic, ka pats Godmaņpapa neko nezin?Tiesā norādīja, ka 2017. gada 3. oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas iesniegums, kurā lūgts iepazīties ar Jūrmalas pilsētas tiesā 1998. gadā izskatīto pārbaudes lietu Nr.103/98 par Ivara Godmaņa sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju konstatēšanu. Tas varētu izskaidrot to, kādēļ kāds tik mērķtiecīgi cenšās diskreditēt šo komisiju. Ļoti līdzinās čekistu metodēm.Tiesa, sagatavojot atbildi uz minēto iesniegumu, konstatēja, ka atbilstoši saņemtās korespondences uzskaites žurnālam par 1998.gadu, pārbaudes lieta saņemta Jūrmalas pilsētas tiesā no Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras 1998. gada 11. augustā. Minēt […]

Lasīt tālāk

Jānis Maizītis vēstulē izklāsta savas BAILES NO čekas maisu pētniekiem

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ļoti apšauba LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas spēju noteiktā termiņā izvērtēt VDK nodarīto kaitējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem, vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) atzinis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis. Apšaubīt jau, protams, var un vajag, tikai būtu arī jāatļauj strādāt un tad nebūtu jāšaubās spēj vai nespēj!Maizīša vēstulē Šadurskim, kas pievienota Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam informatīvajam ziņojumam par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības pārskatu par paveikto un problēmām VDK dokumentu zinātniskās izpētes procesā, sniegta informācija par sadarbības rezultātiem un problemātiskajiem aspektiem ar komisiju. Rezultāti ir tādi, ka rezultātu jau nemaz nav. Valsts galvenais specdienests jau gadiem nespēj nodrošināt piekļuvi informācijai, kuru pašiem uzdots glabāt!SAB skaidroja, ka zinātniskajai komisijai pētniecībai ir pieeja […]

Lasīt tālāk

Ačgārnā ''Trejādā Vaira''

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga TV3 dokumentālajā filmā “Trejāda Vaira” (trejāda aģente vai?) atklāj faktus par VDK aģentu mēģinājumiem viņu savervēt. Unikālā filma pirmizrādi piedzīvos 1. decembrī, eksprezidentes 80. dzimšanas dienā, bet piedāvājam ielūkoties fragmentos jau tagad.Kādā no filmas epizodēm V. Vīķe-Freiberga atklāj stāstu par kādu Latvijas zinātnieku, kurš padomju laikā ciemojies pie viņas Kanādā un vēlāk rakstījis atskaites Valsts drošības komitejai par abu kopīgajām sarunām. No kurienes tas zināms?Pirmais kontakts abiem bijis ”Expo 86” laikā. ”Četri gabali zinātnieku bija tur, tajā nedēļā, kas skaitījās Latvijas nedēļa. Tur bija mākslinieki, gleznotāji un zinātnieki. Kuri tieši? Padomju laikā neviens no šejienes neizbrauca bez Čekas atļaujas, kur nu vēl pārstāvēt PSRS vai LPSR!Un no tiem viens bija tāds, kas staigāja apkārt, visiem čukstēdams, ka ”saprotiet, mēs jau esam būtībā ārkārtīgi patriotiski”, atceras Vaira, kura jau toreiz neslēpusi minējumu (no k […]

Lasīt tālāk

Patiešām, trūkst vārdu...

“Ja 18.novembra vakarā 2017. gadā latvieti var sodīt par Brāļu kapu apmeklējumu, tad ar mums ir traģiskāk, nekā spējam iedomāties,” savos secinājumos tieša ir Piebalgas muzeju apvienības "Orisāre" vadītāja Līva Grudule. Un diemžēl, bet patiešām tā tas arī ir. Jautājums ir par ko citu, no kurienes tam aug kājas? Viņa 18. novembrī kopā ar ģimeni no Vecpiebalgas ieradusies Rīgā un valsts svētkos kā allaž devusies tradicionālajā ģimenes gājienā pie Mātes Latvijas, taču... apsargs viņus no turienes aizraidījis un piedraudējis ar sodu. Un šeit, mūsuprāt, arī atbilde - Nils & co cītīgi īsteno savu saimnieku dotos norādījumus.“Tradicionālais ģimenes gājiens pie Mātes Latvijas. Šoreiz ar šoka momentu. Pie Mūžīgās uguns mūs sagaidīja kungs, kurš brīdināja, ka kapus slēdz 17.00,” Līva Grudule sociālajos tīklos atklāj savus iespaidus par piedzīvoto Latvijas dzimšanas dienā. Darbinieks sacījis, ka tiks ieslēgta signalizācija un, ja ģimene dosies tālāk, atbrauks atbildīgie dienesti, un […]

Lasīt tālāk

Atmodas dziesmotā vēsture

Lāčplēša dienā nolēmām vienu no retajām reizēm atmest latviešiem ierasto vissirslikti.lv un atcerēties tos laikus, kad tapa šī - atjaunotā Latvijas valsts. Darīsim to atceroties tos skaņdarbus un māksliniekus, kuri tad faktiski aŗi iekustināja mūsu ''dziesmoto revolūciju''. Protams, šis apkopojums ir subjektīvs mūsu atskats uz tā laika notikumiem, taču mums šīs dziesmas joprojām ir tuvas un sirdij mīļas. Mūsuprāt, tieši ar šo dziesmu būtu jāsāk. Jo tās vārdi būtībā izsaka visu to, kas notiks turpmākajos 20. gados. Protams, padomju nomenklatūra nevarēja pieļaut, kā šādas dziesmas uzvar. Tādēļ arī dziesmu aptaujā ''Mikrofons'' tā ieņēma otro vietu. Vēlāk tāda sistēmas rīcība kļuva jau par ierastu praksi. Visticamāk, šīs dziesmas uzvarētu, ja balsojums būtu godīgs, taču tolaik tas nebija iespējams.Vēsmas par to, ka kaut kas briest parādījās jau astoņdesmito gadu sākumā. Slēptā formā daudzi no mūziķiem un komponistiem centās pateikt to, kas jau fakti […]

Lasīt tālāk