Skip to main content
 
 

Māte atbrīvota pēc septiņu gadu pavadīšanas cietumā par bērnu slepkavību.

 

Zinātniskie pierādījumi atkal kritizēti, atzīstot par nepārliecinošu Donnas Entonijas (Donna Anthony) notiesāšanu par divu mazuļu nāvi.

Apelācijas tiesa atbrīvoja māti, kas izcieta gandrīz septiņu gadu cietumsodu par savu divu bērnu nogalināšanu, pēc tam, kad trīs tiesneši anulēja apsūdzību kā "nedrošu".

Donna Entonija apraudājās apsūdzēto solā, kad tiesu varas priekšsēdētāja vietnieks, apelācijas tiesas tiesnesis, viņai paziņoja, ka viņa ir atbrīvota un viņai nebūs piemērota lietas otrreizēja izskatīšana.

Entonijas (31 g.) gadījums ir jaunākais no virknes sievietēm, kuras pavadījušas daudzus gadus cietumā, lai tikai viņu apsūdzības tiktu atceltas pēc tam, kad paustas šaubas par ekspertu pierādījumu vērtējumu ticamību zīdaiņu nāves gadījumos.

Sallijas Klarkas (Sally Clark) spriedums par viņas divu puisīšu nogalināšanu tika atcelts otrajā apelācijā 2003. gada janvārī un Andželas Kanningas (Angela Cannings), kura tika attaisnota par savu divu mazuļu nogalināšanu pēc apelācijas tiesas 2003. gada decembrī, lieta pamudināja ģenerālprokuroru veikt tūlītēju pārbaudi, kurā tika atklātas 28 šaubas raisošas lietas.

No 28 notiesātajiem, seši vecāki vēlējās viņu lietu atkārtotu izskatīšanu. Vienu lietu Krimināllietu izskatīšanas komisija noraidīja, bet trīs tiek apsvērtas un vēl divas, sagaidāms, nonāks pa tiešo Apelācijas tiesā, bez komisijas starpniecības.

Kanningas lietā, apelācijas tiesas tiesnesis atzīmēja, ka lietās, kur godājami medicīnas eksperti nav vienisprātis par nāves iemeslu un nav citu pārliecinošu pierādījumu pret māti, nevajadzētu sākt kriminālvajāšanu.

Bet vakar viņš paziņoja, ka Entonijas lieta esot "ļoti atšķīrusies" no Kanningas lietas. Entonijas notiesāšana nebija atkarīga tikai no domstarpībām starp dažādiem cienījamiem ekspertiem. Papildus ekspertu pierādījumiem bija arī "pārliecinoši un satraucoši" pierādījumi.

Entonija sniedza atšķirīgu pārskatu pār notikumiem, kuri ir saistīti ar viņas 11 mēnešu vecās meitas Džordanas 1996. gada februārī un četrus mēnešus vecā dēla Maikla 1997. gada martā nāvēm. Draugs sniedza liecības, ko viņa noliedza, ka viņa raksturoja savu meitu kā "sasodītu mazu sūdu".

Savukārt, tiesnesis norādīja, ka tiesas process tika pamatots uz to, ka divi pēkšņi zīdaiņu nāves gadījumi vienā ģimenē ir statistiski reti - pieeja, ka "zibens vienā vietā divreiz nesper" - pieņēmums, kuru vēlāk sagrāva pētījumi, kas tika publicēti Lancet medicīnas žurnālā.

Entonija, kura pārdeva savu stāstu Daily Mirror, neteica neko, kad viņa parādījās pēc Londonas Karaliskās apelācijas tiesas, lai stātos pretī plašsaziņas līdzekļu nomelnojošiem rakstiem.

Viņas advokāts Džordžs Hokss sacīja: "Donna ir, protams, ļoti atvieglota, ka pēc gandrīz septiņu gadu pavadīšanas cietumā viņa tagad ir brīva sieviete."

"Šī ir arī ļoti grūta diena, jo beidzot viņa varēs nodoties pilnvērtīgām sērām par savu divu bērnu zaudēšanu.”

"Viņa tika notiesāta par vissmagāko noziegumu, par ko māti var notiesāt - par savu mazuļu slepkavību, tomēr tiešu pierādījumu nav, ka viņa būtu izdarījusi kaut ko tādu.”

"Viņa tika notiesāta, pamatojoties uz teoriju, kas balstīta aizdomās, kuras tika maskētas kā medicīnisks viedoklis, un tas bija pilnīgi nepareizi.”

"Lieta pret Donnu bija absolūti kļūdaina, un viņa ir pilnībā satriekta par to, kas ar viņu notika pēdējo septiņu gadu laikā."

Prokuratūras juristi neuzstājās pret Entonijas apelāciju, kurai 1998. gadā tika piespriests mūža ieslodzījums Bristoles tiesā. Bet tiesnešiem joprojām bija jāizlemj, vai apsūdzība ir droša, un, ja nē, vai jāveic atkārtota lietas izskatīšana.

Lietā pret viņu paļāvās uz trīs ekspertu liecībām, tostarp pediatra profesora Sera Roja Mīdova (Sir Roy Meadow) liecību, kurš sniedza liecības arī Klarkas un Kanningas lietās, ka mazuļi tika nosmacēti.

Apelācijas tiesnesis, sēdē kopā ar tiesnesi Halletas kundzi un tiesnesi Levesona kungu sacīja, ka pārliecība par statistiskajiem pierādījumiem, kas saistīti ar ļoti retu iespēju vairāku bērnu nāvēm gultiņās (zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu) vienas ģimenes ietvaros, ko snieguši divi vissvarīgākie prokuratūras eksperti, tostarp profesors Mīdovs, tagad ir ievērojami iedragāta.

Profesors Mīdovs bija minējis, ka varbūtība par divu pēkšņu zīdaiņu nāvi tādā ģimenē, kāda ir Klarkas ģimene, ir 1 no 73 miljoniem. Entonijas gadījumā viņš teica, ka tā ir viena no miljona.

Bet Entonijas kundzes advokāts Rejs Tulijs (Ray Tully) tiesai sacīja, ka žurnāla Lancet pētījums ir nonācis līdz jautājuma dziļākajai būtībai un norādīja, ka otrā bērna nāve ir ar deviņas reizes lielāku varbūtību dabiska, nevis nedabiska.

Viņas advokāti arī atrada jaunus medicīniskus pierādījumus par to, ka Maikls varētu būt miris no bakteriālas infekcijas nevis no nosmakšanas.

Entonijas kundze no Jovilas, Somersetas (Yeovil, Somerset), kura tagad ir šķīrusies no sava vīra Dena, taksometra vadītāja, vienmēr apgalvoja, ka abi bērni ir miruši dabisku iemeslu dēļ, bet viņas sākotnējā apelācija 2000. gada jūnijā tika noraidīta.

Apelācijas tiesnesis sacīja, ka gadījumā, ja lieta būtu nonākusi tiesā šodien, nevis 1998. gadā, prokuratūras medicīniskie pierādījumi būtu šķituši "mazāk pārliecinoši", kamēr aizstāvībai būtu bijuši pieejami pārliecinošāki medicīniskie pierādījumi.

Turklāt, ja Kanningas spriedums būtu bijis pieejams pirmās instances tiesnesim, viņš būtu pārliecinājies, ka liecības no ekspertiem būtu vedušas citu ceļu un būtu tās apkopojis atšķirīgi.

Viņš teica, ka prokuratūra nelūdza jaunu tiesas procesu un "ne bez vilcināšanās" tiesneši nolēma to nepieprasīt.

Lieta šobrīd ir jau sena un ir pagājuši daudzi gadi, kopš mazuļu nāvēm. Entonijas kundzes māte, kura bija nozīmīga aizstāvības lieciniece, arī ir mirusi.


Avots: The Guardian

Autors: Tulkojums Vineta Agliša, Laura Tolpežņikova


 


Tu vari atbalstīt mūsu darbu veicot ziedojumu:

Nelieto paypal? spied šeit.