Kas tika noklusēts Baložu lietā? Vai māte tiešām nogalināja savus Bērnus?

Raksts atrodams: http://www.acgarni.lv/raksts/728/

Tiem, kuri jau ilgāku laiku seko līdzi mums daļēji šī informācija jau būs zināma, taču šobrīd sākam atkal koncentrētā veidā stāstīt no jauna. Kopā ar jaunu, foršu cilvēku - Andri Ciekuru. Pateicoties Andrim ļoti strauji aug publicitāte un tas ir pats galvenais, jo citādi mēs Gintu no cietuma neizpestīsim. Tādēļ dalāmies ar šo video, rādām, stāstam un gaidām nākamos.

Pirms pieciem gadiem Baložos notika traģēdija. Nomira divi bērni. Te būs fragments no LTV ziņu raidījuma, kas parāda, kāda bija oficiālā versija.

"Vakar apritēja 10 mēneši kopš 10. oktobra, kad notika traģēdija. Trijos pēcpusdienā savā istabā baložos tika atrasti divi mazi miruši bērni. Viņus atrada mamma Ginta Un par mazā Leona un Ričarda slepkavību tagad tiesā tieši viņu. No apsūdzības izriet, ka bērni traucējuši Gintai sakārtot personīgo dzīvi. Viņa datorā meklējusi informāciju, kā bērnus nonāvēt. Tas paveikts ar spilvenu nosmacējot. Uzlika spilvenu viņam uz galvas noslēdzot viņam elpošanas ceļus un liedzot piekļuvi skābeklim. Es neatzīstu savu vainu. Vispirms jautājums vai jūs saprotiet, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiekat apsūdzēta? Apsūdzība ir saprotama? Jā. Sevi par vainīgu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīstat? Nē. Gintai veikta arī tiesu psihiatriskā ekspertīze. Viņa atzīta par pieskaitāmu. Uz tiesu ieradās arī viņas mamma, brālis un māsa. Jo meitene nāk no kuplas 10 bērnu ģimenes. Ģimene kategoriski atsakās ticēt, Ka Ginta pati noslepkavojusi savus mazos.Tikmēr prokuratūra uzskata, ka pierādījumu pietiek. Un slepkavība veikta pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos.''

Šobrīd viņa izcieš 20 gadu cietumsodu Iļģuciema cietumā. Un tas ir stāsts par Gintu Voicišu. Bet jautājums ir "Vai tiešām tā ir patiesība?" Vai māte spēja to nodarīt saviem bērniem? Un, kāpēc lai viņa vispār to darītu? Šobrīd, pateicoties Mārim Bērziņam, ir kļuvuši pieejami lietas materiāli, kurus šodien arī video apskatīsim. Sāksim ar oficiālo versiju par to, Kas notika šajā liktenīgajā 2014. gada 10. oktobrī. Jo tieši balstoties uz šo versiju viņa arī tika notiesāta. Un paskatīsimies vai jūs vispār noticēsiet, ka viss tā arī bija. Viņa pamodusies no rīta, aizvedusi abus bērnus pie ģimenes ārstes pārbaudīties, jo nesen abi bija slimojuši. Pēc tam Ginta ar bērniem atnāk mājās, Noliek abus bērnus gulēt.

Ieiet dušā.

Nomazgājas, iznāk laukā no dušas.

Un paņem rokās spilvenu un nosmacē vienu bērnu. Un nosmacē otru bērnu. Pēc tam, paņēmusi rokā telefonu, pati izsauca ātro palīdzību sakot, lai brauc ātri, jo bērni smok. Vai jums tas vispār iet kopā? Un tiesu ekspertīze atzina, ka viņa ir psihiski vesela. Un tagad es iepazīstināšu jūs ar dažām liecībām par Gintu.

Pēc tam iesim cauri krimināllietas apsūdzībai. Te ir fragments no medmāsas liecības tiesā, kas apstiprina gan vizīti, gan arī iekļauj sevī mātes novērtējumu.

''Pēdējo reizi, kad redzēju bērnus, Viņu veselības stāvoklis bija uzlabojies. Bērni bijja atveseļojušies. Kaut kad pagājušajā nedēļā pirms apmeklējuma pie manis, bērni bija slimojuši ar parastu saaukstēšanos.  Taču bērniem bija nepieciešama veselības kontrole pēc šādas slimošanas. Uz asins analīzēm bērnus mēs nepierakstījām. Vienkārši kādu dienu Ginta Voiciša pie mums bija atnākusi uz ambulanci un jautāja, vai viņas bērni varēs nodot asins analīzes. Un es atbildēju, ka varēs nodot asins analīzes. Manuprāt Ginta Voiciša rūpējās par saviem bērniem, Sauca ārstus uz savām mājām, ja kas ar bērniem bija noticis. Ginta Voiciša bieži pie mums negriezās ar sūdzībām par savu veselības stāvokli. Pārsvarā griezās pie mums saistībā ar saviem bērniem.''

Tagad paklausīsimies, ko par Gintu un bērniem saka sociālais dienests.

Speciālisti aspekojot šo dzīvesvietu redzēja, ka bērni ir smaidīgi, ka ir... varbūt redzams naudas trūkums kaut kāds, bet bija viss tīrs, sakārtots. Bērni bija smaidīgi. Apsekošanas laikā apjautāju arī kaimiņus, vai nav bijuši tā, ka... Ka bērni raud, Ka mājās notiek kādi skandāli vai kas. Tas nekas nebija pamanīts.

Tāpat mums ir pieejama liecība no cietuma par viņas izturēšanos un uzvedību.

Apcietinātā Ginta Voiciša Iļģuciema cietumā Izmeklēšanas cietuma nodaļā atrodas kopš 2014. gada 14. oktobra. Apcietinājumā pavadītajā laika posmā režīma pārkāpumus nav pieļāvusi. Pamudināta par aktīvu iesaistīšanos Labdarības projektā, kas saistīts ar zeķu adīšanu. Saskarsmē ar cietuma administrāciju apcietinātā ir pieklājīga, ievēro uzvedības normas un iekšējās kārtības noteikumus. Cietuma administrācijas likumīgās prasības pilda bez ierunām. Savstarpējās attiecības ar citām apcietinātajām ir labas, prot pielāgoties. Konflikta situācijās neiesaistās un tās arī neizraisa. Apcietinātā uztur kontaktus ar tuviniekiem, ar kuriem sarakstās un sazvanās. Sociāli derīgie sakari ir saglabājušies un tie apcietināto ietekmē pozitīvi. Individuālo sarunu laikā Ginta Voiciša ir atklāta un taisnīga. Apcietinātā labprāt piedalās Izmeklēšanas cietuma nodaļas resocializācijas procesos apmeklējot Kapelānu un psihologa konsultācijas.

Pēc rakstura Ginta Voiciša ir saticīga, pacietīga, taisnīga un draudzīga. Sociālās rehabilitācijas daļas vecākā inspektore kapteine.

Vai vispār iespējams labāks raksturojums no cietuma administrācijas? Un, ko par šo visu saka pati Ginta?

Es zinu visi uzskata, ka es to izdarīju. Bet es to neizdarīju. Es nevaru izdarīt kaut ko tādu, pēc kā es dzīvē tiecos. Viņi bija mans sapnis.

Ginta apgalvo, ka pēc iznākšanas no dušas, Sadzirdēja, ka bērniem ir grūtības ar elpošanu, Tādēļ uzreiz saukusi NMPD dienestu. Kas ir pilnīgi saprotama rīcība šādā brīdī. Un te ir lielais jautājums. Kāpēc tiesa nolēma, ka tieši Ginta ir vainojama abu bērnu nāvē? Visa apsūdzība balstījās uz trīs galvenajiem argumentiem.

Pirmais, par vēsturi. Dator-tehniskā ekspertīze nav veikta vispār. Ir tikai apskates protokols. Dators tika aizvests un ielikts pierādījumos jau bērnu miršanas dienā. Bet šī inkriminējošā vēsture tika atklāta tikai pēc pusgada. Ļoti interesanti, ka tas paņēma tik ilgu laiku. Bet pusgads ir arī ļoti zīmīgs laiks.

Jo, kāpēc? Kriminālprocesa izmeklēšanai ierobežotais laiks izrādās ari ir tieši pusgads. Un pierādījumi datora vēsturē tika atrasti tieši pirms šī izmeklēšanas termiņa beigām. Inspektorei ļoti paveicās, jo līdz šim pierādījumi pret Gintu nebija. Tālāk, kurš gan šos pierādījumus vispār atklāja?

Kā izrādījās, nevis sertificēts IT eksperts, kā tam būtu jābūt, bet gan pati inspektore. Kurai nav nekādas tehniskās specifikācijas. Mēs pārbaudījām. Un tagad aplūkosim apskates protokolu, ko sarakstīja inspektore. Ja apskatāmies, var salasīt ļoti interesantu tekstu. Zemāk uz maisa ir izpildīts izņēmēja nesalasāmais rokraksts.

Un, ko tas nozīmē?

Tātad nav zināms, kas vispār bija tā persona, kas paņēma Gintas datora sistēmas bloku un ielika to pierādījumu maisā. Un nav zināms, kurš nes atbildību par šo pierādījumu autentiskumu. Un jau šajā brīdī rodas vispār jautājums.

Kā vispār to var uzskatīt par pierādījumu un pieņemt tiesā? Bet ejam tālāk. Kad aizstāvības advokāts nosūtīja šo pašu cieto disku uz neatkarīgu IT ekspertīzi, atnāca sekojošs slēdziens. Tas redzams šeit. Nolasīšu divus teikumus.

''Konstatēts, ka pēdējais datora izslēgšanas laiks ir bijis 2015. gada 8. aprīlis.''

Interneta parlūkprogrammas Chrome vēsture pēdējo reizi modificēta, uzsvars uz vārda modificēta, 2015. gada 8. aprīlī. Un 8. aprīlis ir tieši tas pats datums, kad inspektore Čuprika pēc pusgada nolēma uz savu iniciatīvu paskatīties, vai gadījumā tur nav kādi pierādījumi. Tāpat arī, ja ieskatāmies neatkarīgajā IT ekspertīzē, redzam sekojošu teikumu.

''Ka dators ir bijis ieslēgts arī 2015. gada 2. aprīlī.''

Un tagad atgriežamies pie inspektores Čuprikas apskates protokola, kurā minēts, ka 8. aprīlī, kas ir sešas dienas pēc tam, tiek apskatīts papīra maiss, kas ir bez redzamiem bojājumiem. Aizlīmēts un aizzīmogots ar drošības uzlīmi. Un te rodas jautājums.

Kā gan dators aizzīmogotā maisā varēja pats ieslēgties? Tādējādi šie pierādījumi nedrīkstēja tikt ņemti vērā tiesā. Patiesībā, no šiem dokumentiem vien izriet, ka vajadzēja uzsākt izmeklēšanu pret inspektori Čupriku par pierādījumu viltošanu. Tāpat ir arī dokumenti, kas norāda, ka pierādījumi tika sagrozīti sievietes drauga Māra Bērziņa materiālos.

Uzreiz pēc notikušā Māris tika pasaukts uz paskaidrojumu sniegšanu un nopratināts. Pēc nopratināšanas viņam pieprasīja atstāt iecirknī savu mobilo telefonu, kas arī tika izdarīts. Māris, lai nodrošinātu pats savu alibi, pieprasīja no Tele 2 sava telefona lietošanas vēsturi. Un viņam atnāca oficiāls dokuments ar visiem veiktajiem zvaniem un mobilo datu lietojumu.

Pēc dažiem mēnešiem viņš atkārtoti pieprasīja lietojuma vēsturi par šo pašu periodu. Un atklājās kas pārsteidzošs. Zvanu vēsture pa šo laiku bija mainīta.

Piemēram, izdrukā, kas tika pieprasīta 2015. gadā ir redzami divi papildus zvani bērnu miršanas dienā, kuri tur nebija iepriekšējā izdrukā 2014. gada novembrī. Tāpat arī atklājās, ka kamēr telefons atradās policijas iecirknī, Tika aktīvi lietoti viņa mobilie dati.

Un tas ir ļoti interesanti, jo telefons tika nodots izslēgts un ar tukšu bateriju. Tāpat ir arī mainītas programmas viņa telefonā.

Sarunas, kuras viņš bija ierakstījis vienā datumā, tagad atradās pavisam citā dienā. Par šo Māris iesniedza pieprasījumu KNAB.

Un tas izvērtās arī par LTV panorāmas sižetu.

''Policija uzskata, ka vaina ir pierādīta. Pati apsūdzētā neiebilst pret atklātu tiesas sēdi, jo uzskata, ka tikai tā sabiedrība uzzinās, kas īsti notika. Gintas draugam šajā dubultslepkavības lietā ir liecinieka statuss. Viņa mobilo telefonu policija dienu pēc slepkavības izņēma kā lietisko pierādījumu.

Izmeklētāji solīja telefonu drīz atdot, bet neatdeva. Sākumā viņs mobilo sakaru operatoram pieprasīja izziņu par datiem, lai pierādītu savu alibi slepkavības brīdī. Bet vēlāk izziņā ievēroja, ka policijā telefonu pēc izņemšanas aktīvi turpina lietot. Taču viņs tomēr nelikās mierā Un pieprasīja operatoram vēl vienu izdruku.

Šoreiz operators atbildēja, ka informāciju varot sniegt tikai tiesībsargājošām iestādēm un dati bija laboti. Vēlāk no Gintas advokāta vīrietis saprata, pamatā apsūdzība balstās uz to, ka Ginta slepkavību plānojusi rokoties internetā. Viņš pieļauj, ka no viņa telefona apmeklētas tās pašas lapas.''

Tagad ejam pie otrā argumenta.

Ka bērnus māte esot nonāvējusi tāpēc, ka tie traucējuši jaunajām attiecībām. Viņas draugs Māris apgalvo, ka tās ir pilnīgas muļķības. Šai versijai neesot bijis nekādu pierādījumu un pat ne pamatojuma. Esot bijis šādi. Kaimiņiene Mārim prasa vai viņš ar Gintu plāno precēties. Māris saka, ka pagaidām nē. Nu, kopā viņi bija bijuši tikai divus mēnešus. Kaut kādā veidā kaimiņiene ir iedomājusies, ka tas ir bērnu dēļ. Pēc kāda laika Nopratināšanas laikā viņa to pastāsta arī izmeklētājai Un Izmeklētājai Čuprikai nu ir skaidrs nozieguma motīvs.

Tagad ejam pie trešā argumenta. Medicīniskās ekspertīzes slēdziena. Slēdzienā tiek minēts, ka nāve iestājusies no mehāniskās asfiksijas jeb elpošanas ceļu noslēgšanas ar mīkstu priekšmetu Sāksim ar to, ka ir standarta veids, lai noskaidrotu, ar ko notikusi smacēšana. Tas ir Paņemt visus spilvenus, kas bija mājās. Un pārbaudīt vai uz kāda atrodas bērnu siekalu daļiņas. Pēc tam kuņģa saturā un plaušās meklēt vai ir atrodamas spilvena mikrošķiedras. Tas ir vienkāršs tests, kas ļautu noskaidrot, kas notika. Taču nekas no tā netika izdarīts. Un slepkavības rīks tiesā tā arī nebija iesniegts. Un tagad, pats interesantākais.

Aplūkosim NMPD brigādes elektroniskā izsaukuma karti. Šeit mēs redzam, ka izsaukuma iemesls ir Bezsamaņa, neelpo, iemesls nezināms. Bet izsaukuma izpildes rezultāts ir norādīts skaidri un gaiši.

''Nāve brigādes klātbūtnē. Atstāts uz vietas.''

Vai šo teikumu vispār var saprast citādi? Tātad, ja māte tiešām būtu nosmacējusi savus bērnus, vai bērni varēja nomirt brigādes klātbūtnē? Protams, ka nē.

Ginta Voiciša tika apcietināta un notiesāta nepamatoti.

Un tieši tāpēc arī ir šis video, lai patiesību celtu gaismā. Un, protams, paliek vēl jautājumi.

Kas gan bija īstais bērnu nāves iemesls? Kāpēc gan lai inspektore safabricētu pierādījumus? Un, kāpēc gan lai taisnības sargi neredzētu cauri tik acīmredzamiem trūkumiem? Un par to arī tiks stāstīts turpmākos video.

Pēdējos piecus gadus Māris ir centies panākt Gintas atbrīvošanu. Bet juridiskā sistēma mūsu valstī ir salūzusi. Un, es domāju, ka lielākā daļa no jums jau to zin. Sistēma atsakās šo lietu izskatīt vēlreiz.

Un uzklausīt. Kaut kur Mārim brutāli tiek pateikts: "Nē, mēs to neskatīsim" Kaut kur tiek novilcināts. Kaut kur tiek pārmests uz nākamo instanci. Un beigās rezultātu nav. Tāpēc šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi, lai iesaistās cilvēki, iesaistās sabiedrība kopā. Tāpēc arī mēs veidojam video, kurā mēs atmaskojam šīs lietas.

Kurā mēs parādam šīs nesakritības Un šo vājprātu, patiesībā, kas atrodas lietas materiālos. Un mēs iesim cauri. Un jūs sapratīsiet vairāk un vairāk, par ko šeit iet runa. Un vienā instancē pat ir Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības Dienests, kur mediķi saka, ka ir centušies atdzīvināt meitenes! Gintai bija divi puikas. Un tādas nesakritības tur ir caur caur.

Tatad, dalāmies ar šo video. Laikojiet Gaismas Tīmeklis lapu Un pievienojieties grupai kas ir "Atbalsts Gintai Voicišai". Es aprakstā būšu ielicis komentāru.

Mēs panāksim taisnīgu tiesu Gintai.


Avots: Gaismas Tīmeklis FB lapa